Relāciju datubāzes pārvaldības sistēma

Relāciju datubāzu pārvaldības sistēma (RDBVS) ir datubāzu pārvaldības sistēma (DBVS), kuras pamatā ir relāciju modelis, kuru ieviesa Edgars Kods. Populārāko komerciālo un atvērtā koda datubāzu pamatā pašlaik izmanto relāciju datubāzes modeli.

Īsi definējot, RDBVS ir datubāzu pārvaldības sistēma, kurā dati tiek glabāti tabulas formā, un arī datu savstarpējā saikne tiek glabāta tabulas formā.

Termina izmantošanas vēsture

Savā 1970. gadā publicētajā pētījumā "Datu relācijas modelis lielām, kopīgām datu krātuvēm" ("A Relational Model of Data for Large Shared Data Banks") E. F. Kods iepazīstināja ar terminu "relācija". Viena no labākajām definīcijām, kas izskaidro, kas ir relāciju datubāzu sistēma, ir Koda 12 likumi. Tomēr daudzi no agrajiem relāciju modeļa īstenojumiem neatbilda visiem Koda likumiem, tāpēc terminu sāka lietot, lai aprakstītu plašāku datubāzu sistēmu kopu. Minimālās prasības sistēmai bija:

dati lietotājam tika attēloti kā relācija;
piedāvāja relāciju operatorus, lai manipulētu datus tabulās.

Pirmās sistēmas, kas bija samērā veiksmīgi īstenojušas relāciju modeli, tika radītas Mičiganas Universitātē, Micro DBVS (1969), IBM Lielbritānijas zinātnes centrā, IS1 (1970-1972) un tā pēctecē PRTV (1973—1979). Pirmā pārdotā RDBVS sistēma bija Multics Relational Data Store (1978).

Viena no populārākajām definīcijām RDBMS: produkts, kas piedāvā skatu uz apkopojumu rindās un kolonnās, pat ja netiek ievērota visa relācijas teorija. Ar šo definīciju RDBMS produkti parasti īstenoja dažus, bet ne visus no Koda 12 noteikumiem.

Savukārt, uz teoriju balstītie prāti apgalvo, ka, ja datubāze nav īstenojusi visus Koda noteikumus (jeb toreizējo izpratni par relāciju modeli, ko izsaka Kristofers Deits, Hjū Darvens un citi), tā nav relāciju datubāze. Šis daudzo teorētiķu un citu Koda principu piekritēju viedoklis varētu izslēgt lielāko daļu DBMVS no RDBVS vidus.

Tirgus struktūra

Relāciju datubāzu sistēmas joprojām ir dominējošā izvēle gan transakciju, gan analītiskajās lietotnēs, jaunākās struktūras sistēmas sacenšas ar RDBPS datu glabātuvju lietotnēs.

Saskaņā ar pētījumu uzņēmuma Gartner datiem, pieci vadošie komerciālo datubāzu izstrādātāji pēc peļņas 2011. gadā bija Oracle (48.8%), IBM (20,2%), Microsoft (17.0%), SAP iekļaujot Sybase (4.6%) un Teradata (3.7%).^[1]

Trīs izplatītākās atvērtā pirmkoda datubāzes ir MySQL, PostgreSQL un SQLite. Nozīmīgs MySQL atzars ir MariaDB, kurš izveidojās pēc tam, kad Oracle pārņēma savā paspārnē MySQL AB.

Saskaņā ar Gartner datiem, 2008. gadā interneta lapas, kas izmantoja jebkādu datubāzu tehnoloģiju, bija (katra lapa var izmantot arī vairākas tehnoloģijas):^[2]

Oracle Database — 70%
Microsoft SQL Server — 68%
MySQL (Oracle Corporation) — 50%
IBM DB2 — 39%
IBM Informix — 18%
SAP Sybase Adaptive Server Enterprise — 15%
SAP Sybase IQ — 14%
Teradata — 11%

Saskaņā ar DB-Engines datiem, vispopulārākās datubāzu sistēmas ir Oracle, MySQL, Microsoft SQL Server, PostgreSQL and IBM DB2.^[3]

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. janvārī. Skatīts: 2014. gada 8. janvārī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.
↑ http://db-engines.com/en/ranking/relational+dbms

Ārējās saites

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. janvārī. Skatīts: 2014. gada 8. janvārī.

[2] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.

[3] ttp://db-engines.com/en/ranking/relational+dbms

[1]

[2]

[3]